Kaut arī Latvijas uzņēmēji novērtē mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, praksē tās izmanto retais, piemēram, videonovērošanu praktizē vien katrs trešais uzņēmējs, secinājis mobilo sakaru operators BITE, analizējot aptaujas, kas veikta sadarbībā ar pētījuma kompāniju “Norstat Latvija”, datus.
BITES un “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 64% Latvijas uzņēmēju kā nozīmīgāko videonovērošanas kameru izmantošanas mērķi min uzņēmuma, tā objektu pasargāšanu no vandāļiem un zagļiem. Īpaši to uzsver mežsaimnieki un lauksaimnieki, kuriem nav iespējas atrasties savos īpašumos visu laiku. Tomēr tikai 28% aptaujāto minēto nozaru pārstāvju šādas kameras patiešām izmanto.
Tāpat katrs trešais uzņēmējs atzīst, ka labprāt izmantotu videonovērošanas kameras, lai pārliecinātos par darbinieku drošību. Bet biznesa produktivitātes uzlabošanas iespējas šajās kamerās saskata vien katrs piektais.
“Šo tendenci apstiprina arī šā gada martā publicētā “SEB bankas” aptauja, kurā 44% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu norādīja, ka digitalizācija tiem nav svarīga. Iespējams, daudziem šķiet, ka investēt videonovērošanas sistēmās tikai ar mērķi novērst potenciālos zādzību riskus, nav izdevīgi. Tomēr prakse rāda, ka tās var veiksmīgi izmantot arī citiem biznesa mērķiem, piemēram, lai veicinātu disciplīnu uzņēmumā, optimizētu loģistikas izdevumus vai palielinātu peļņu, efektīvāk plānojot klientu apkalpošanas procesus. Tie jau ir nozīmīgi biznesa ieguvumi, kuros ir vērts investēt,” uzsver BITES Biznesa segmenta attīstības vadītāja Daina Lūka.
Tāpēc BITE ir apkopojusi vairākus mūsdienās aktuālus biznesa izaicinājumus, kurus var atrisināt vienkārši – ar pārdomātu video novērošanas kameru izmantošanu.
Darbu plānošana un loģistikas izmaksas
Viens no galvenajiem veiksmīgas loģistikas sistēmas darbības priekšnoteikumiem ir operatīva un kvalitatīva saziņa, informācijas apmaiņa. Tāpēc gudra videonovērošanas sistēmu izmantošana dažādos uzņēmuma objektos var atvieglot darbu plānošanu un samazināt loģistikas izdevumus.
“Tā vietā, lai fiziski pārbaudītu, vai veikala plauktos ir pietiekami daudz preču, vai uz būvobjektu ir piegādāti visi nepieciešamie materiāli, pārliecināties par aktuālo situāciju un plānot piegādes ķēdes var attālināti. Mūsdienu kameras, piemēram, inovatīvās bezvadu videonovērošanas kamerās “Arlo™ Go”, ļauj ērti sekot objektā notiekošajam viedtālrunī, izmantojot šim nolūkam mobilo aplikāciju, kas ir ļoti parocīgi. Arī tad, ja nepieciešams nodot darbiniekiem kādu uzdevumu, brīdināt par potenciālajām briesmām u.tml., to var izdarīt attālināti, jo šajās kamerās iebūvēta divvirziena saziņas funkcija,” uzsver Lūka.
Klientu servisa kvalitāte
Pateicoties daudzpusīgajai funkcionalitātei, videonovērošanas sistēmas var izmantot arī klientu servisa uzlabošanai, kas īpaši nozīmīgi ir iestādēm, kurām raksturīga mainīga klientu plūsma – restorāniem, kafejnīcām, medicīnas centriem u.tml. Piemēram, ārsti kamerās var sekot līdzi uzņemšanas telpās notiekošajam, kas nepieciešamības gadījumā ļauj uzrunāt pacientus un operatīvi nodrošināt viņiem palīdzību. Savukārt lauksaimnieki ar kameru palīdzību var sekot līdzi kūtī vai ganībās notiekošajam, uzrunāt savus darbiniekus un pat dzīvniekus.
Konfliktsitāciju risināšana
Kaut arī pastāv uzskats, ka “klientam vienmēr taisnība”, reizēm uzņēmējiem vajag cīnīties un aizstāvēt savu taisnību. Tomēr strīdus risināt ir grūti, jo parasti viena puse saka vienu, otra – ko pavisam citu. Videokameras palīdz tos atrisināt ātrāk un efektīvāk, jo to ierakstos tiek fiksēti reāli notikumi, kas ļauj objektīvi izvērtēt konfliktsituācijas un izvairīties no nepamatotiem apvainojumiem. Tas lieti noder, piemēram, gadījumos, kad klients vēlas kompensāciju par negadījumu, kas formāli noticis uzņēmuma teritorijā, taču jūsu vainas tajā nav.
Zema produktivitāte
To, ka videonovērošanas kameras ļauj uzlabot darba produktivitāti, pierādījuši Vašingtonas universitātes zinātnieki, izpētot 400 ASV restorānu darbību. Viņu novērojumi liecina – cilvēku uzvedība mainās, ja zina, ka tiek filmēti. Tādējādi tehnoloģijās balstīta biznesa uzraudzība ne vien samazina zādzību skaitu darba vietā (vidēji par 22%), bet arī palielina vidējos ieņēmumus, pieprasījumu un pat dzeramnaudas apjomus. Iemesls? Darbinieki vairāk fokusējās uz pārdošanas apjomu palielināšanu, jo viņu alga ir atkarīga no apgrozījuma.
Interesanti, ka Latvijā viesmīlības un ēdināšanas jomā strādājoši uzņēmēji videonovērošanu biežāk izmantotu klientu plūsmas (55%), kā arī darbinieku drošības (33%) un produktivitātes (27%) kontrolei.
“Jebkuram cilvēkam, tostarp uzņēmējiem, ir tiesības uzraudzīt un aizsargāt savu īpašumu. Tomēr, izmantojot videonovērošanas kameras, jāņem vērā ne vien biznesa vajadzības, bet arī ētiskie apsvērumi un darbinieku tiesības uz privātumu. Proti, ja objektā tiek veikta videonovērošana, par to jābūt informētiem gan darbiniekiem, gan klientiem. Pie kam, ir vēlams izveidot darbiniekiem tā dēvēto “privāto zonu” – telpu, kurā viņi var brīvi uzturēties darba pārtraukumu laikā ārpus video kameru redzesloka, piemēram, virtuvi,” tā Lūka.
Viņa arī piebilst, ka viens no veidiem, kā veidot pozitīvu attieksmi pret kameru izvietošanu uzņēmumā, ir paskaidrot darbiniekiem viņu ieguvumus – lielāka drošība, iespēja vieglāk risināt konfliktsituācijas, iespēja izmantot video ierakstus kā mācību materiālu, lai parādītu, kā veiksmīgi risināt dažādas situācijas.